Dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakla vēža ierosinātājs – cilvēka papilomas vīruss

2008. gada profesors Harald zur Hausen saņem Nobela prēmija par atklājumu: cilvēka papilomas vīruss (CPV) jeb HPV (angliski human papiloma virus) izraisa anoģenitālos vēžus.

Cilvēka papilomas vīruss ir viena no visbiežāk sastopamajām dzimumceļu jeb reproduktīvā trakta infekcijām pasaulē. Tā ir lipīga un ļoti izplatīta infekcija, un zinātniskie pētījumi liecina, ka to savas dzīves laikā iegūst 50% – 80% sieviešu. Kā vīrietis, tā sieviete var kļūt par HPV vīrusa nēsātāju, nejūtot nekādas izmaiņas veselības stāvoklī, un inficēt savu partneri. Vairums HPV infekciju (50% – 70%) izzūd pašas no sevis – laika periodā no dažiem mēnešiem līdz pat pāris gadiem, neatstājot negatīvu ietekmi uz sievietes veselību un neliekot pat nojaust par savu esamību. Persistenta infekcija (ilgāk par 2 gadiem) ir 20-30%. Persistenta CPV infekcija – OBLIGĀTS nosacījums, lai izveidotos dzemdes kakla vēzis.

Cilvēka papilomas vīrusa tipi tiek klasificēti onkogēnajos jeb augsta riska un zema riska tipos. Onkogēno jeb augsta riska tipu nepārejoša infekcija var izraisīt vai nu pirmsvēža izmaiņas vai arī dzemdes kakla vēzi, savukārt zema riska tipi var izsaukt dažādas neonkoloģiskas saslimšanas, t. sk., labdabīgus veidojumus dzimumorgānos – kondilomas.

Inficēšanās ar CPV onkogēnajiem tipiem ir dzemdes kakla vēža obligāts priekšnosacījums. No vairāk nekā 100 cilvēka papilomas vīrusa tipiem 15 var potenciāli izraisīt dzemdes kakla vēzi. Visbiežākie ļaundabīgā audzēja izraisītāji ir CPV 16. un 18. tips – tie izraisa 71,5% no visiem dzemdes kakla vēža gadījumiem. Citu onkogēno CPV tipu izraisītās saslimšanas ir retāk sastopamas vēža lokalizācijas, piemēram, anālās atveres, dzimumlocekļa, vulvas, vagīnas, galvas vai kakla audzēji. Vairāk nekā 90% no onkogēnā CPV izraisītiem vēžiem skar tieši sievietes. Dzemdes kakla vēzis ir smagākā saslimšana, ko izraisa nepārejoša CPV onkogēnā infekcija.

PATOLOĢIJAS, KAS SAISTĪTAS AR KOLPOSKOPIJU UN CPV

  SAISTĪTAS AR CPV
CIN 3 100 %
VaIN 3 90,1 %
VIN 3 86,7 %
AIN 3 93,9 %

AR CPV SAISTĪTĀS ĻAUNDABĪGĀS SASLIMšANAS

VĒŽA LOKALIZĀCIJA CPV IZRAISĪTO VĒŽA GADĪJUMU ĪPATSVARS
DZEMDES KAKLA VĒZIS 100%
TAISNĀS ZARNAS VĒZIS 90%
DZIMUMLOCEKĻA VĒZIS 40%
VULVAS VĒZIS 40%
MAKSTS VĒZIS 40%
RĪKLES VĒZIS 12%
MUTES DOBUMA VĒZIS 3%

99,7 % DZEMDES KAKLA VĒŽOS ATROD CPV DNS

99,7 % DZEMDES KAKLA VĒŽOS ATROD CPV DNS

Pirmā inficēšanās parasti notiek drīz pēc pirmā seksuālā kontakta. Vīruss tiek pārnests ne tikai dzimumakta laikā, bet arī, saskaroties ādai dzimumorgānu rajonā. šā iemesla dēļ prezervatīvi samazina inficēšanās risku, bet pilnībā nepasargā no CPV infekcijas. Tas nozīmē, ka ikviena seksuāli aktīva sieviete ir pakļauta inficēšanās riskam, neatkarīgi no vecuma un iedzimtības. Proti, risks iegūt CPV infekciju sākas līdz ar pirmajām partnerattiecībām un turpinās visu sievietes seksuāli aktīvo dzīvi. Pat ilgstošas attiecības tikai ar vienu partneri nepasargā no riska saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Sieviete var inficēties ar CPV vairāk nekā vienu reizi un iegūt daudzkārtēju, nepārejošu CPV onkogēno tipu infekciju, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. CPV onkogēnie tipi ir neparasti vīrusi tajā ziņā, ka infekcija lokalizējas dzemdes kakla šūnās. Pārējā ķermenī infekcija neizplatās, tāpēc sākotnējā CPV onkogēno tipu radītā infekcija ne vienmēr sievieti nodrošina ar pietiekamu imunitāti pret atkārtotām infekcijām, kā arī nemazina CPV nepārejošas infekcijas risku.