Dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakla vēzis Latvijā un pasaulē pēc krūts vēža ir otra biežāk sastopamā ļaundabīgā audzēja lokalizācija sievietēm vecumā līdz 45 gadiem. Statistikas dati rāda, ka dzemdes kakla vēža saslimstība un mirstība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā.

Dzemdes kakla vēža cēlonis (precīzāk – obligāts priekšnosacījums) ir cilvēka papilomas vīruss (CPV) jeb HPV [human papilloma virus – HPV]. CPV vīruss ir ļoti plaši sastopams, un ar to ir viegli inficēties – tas var tikt pārnests dzimumakta laikā un dažkārt pat tikai intīma ādas kontakta rezultātā dzimumorgānu rajonā.  Ar šo vīrusu var inficēties ikviena sieviete, kurai ir seksuālas attiecības, neatkarīgi no vecuma un iedzimtības. Arī ilgstošas stabilas partnerattiecības nebūt nepasargā no dzemdes kakla vēža cēloņa – HPV infekcijas. Ir pierādīts, ka aptuveni 50 – 80% seksuāli aktīvu sieviešu kādā savas dzīves posmā inficējas ar cilvēka papilomas vīrusu, turklāt vairāk nekā 70% šo infekciju ir saistītas ar vīrusa onkogēnajiem jeb vēzi izraisošajiem tipiem.

Dzemdes kakla vēža risks vislielākā mērā attiecināms uz tām sievietēm, kuras ilgstoši inficētas ar CPV vīrusu. Ja organisms nespēj tikt galā ar infekciju paša spēkiem, tā kļūst nepārejoša un pamazām rada izmaiņas dzemdes kakla šūnās, kas zināmā laika periodā var izraisīt ļaundabīgo audzēju. Dzemdes kakla vēža risks attiecas gan uz jaunām, gan arī vecākām sievietēm – ikviena no viņām var pirmreizēji vai atkārtoti inficēties ar onkogēnajiem CPV tipiem.

Ar gadiem nepārejošas CPV infekcijas risks pieaug – sievietēm vecumā pēc 45 gadiem imūnās atbildes reakcija pavājinās. Kaut inficēšanās gadījumā organisms izstrādā specifiskas vīrusa antivielas, var notikt atkārtota inficēšanās pat ar tiem pašiem CPV tipiem. Proti, sākotnējā CPV infekcija var neradīt pietiekamu imunitāti pret atkārtotiem inficēšanās gadījumiem vai nemazināt risku, ka šī infekcija kļūst nepārejoša.

Dzemdes kakla vēža attīstību sievietēm, kuras inficētas ar onkogēno CPV, veicina sekojoši faktori:

  • agrīni uzsākta seksuālā dzīve;
  • bieža partneru maiņa;
  • smēķēšana;
  • ilgstoša perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošana;
  • seksuāli transmisīvās u.c. reproduktīvā trakta/dzimumorgānu (piemēram, herpes) infekcijas.

Joprojām nav atklāts neviens medikaments, ar kura palīdzību varētu izārstēt CPV. Vienīgais veids, kā pasargāt sievieti no CPV un ar to saistītām dzemdes kakla priekšvēža un vēža izmaiņām, ir primārā un sekundārā profilakse.

Lai sekmētu dzemdes kakla vēža diagnostiku un ārstēšanu, Eiropas Onkologu ginekologu biedrība ir izstrādājusi dzemdes kakla vēža diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas.