Tas ir izmeklējums, kura mērķis patiesībā ir konstatēt nevis dzemdes kakla vēzi (DzKV), bet gan atrast izmaiņas dzemdes kakla gļotādā, ko sauc par priekšvēža izmaiņām jeb medicīniski tās dēvē par CIN (saīsinājums no cervikālās intraepiteliālās neoplāzijas), kas NAV ļaundabīga saslimšana. Šobrīd ir pieejamas divas skrīninga metodes – dzemdes kakla citoloģija un augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (AR CPV) noteikšana.
Daudz valstu (piemēram, Lielbritānijas, Somijas) pieredze ir parādījusi, ka, veicot šīs analīzes regulāri visām sievietēm, ir iespējams savlaicīgi konstatēt CIN izmaiņas šūnās un tās izārstēt, līdz ar to ievērojami samazinot (līdz pat 75%) saslimstību ar DzKV. CIN var parādīties jebkurai sievietei dažādos dzīves periodos. Lai nodrošinātu visu Latvijas sieviešu regulāru pārbaudi, valsts kopš 2009. gada ir īsteno DzKV skrīninga programmu. Šī programma Latvijā paredz sievietēm vecumā no 25-70 gadiem noteiktos laika periodos (Latvijā ik 3 gadus) izsūtīt uzaicinājuma vēstules apmeklēt ginekologu un veikt citoloģiskās uztriepes pārbaudi, ko apmaksā valsts. Sīkāku informāciju par šo ginekologa apmeklējumu un pārbaudi var atrast Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.
Tā ir parastā analīze, ko ņem ginekoloģiskās apskates laikā. Šo analīzi ginekologi parasti ir ņēmuši, tikai ne vienmēr par to īpaši tika skaidrots. Valsts organizētā skrīninga programmas ietvaros visas sievietes saņem uzaicinājumu (jeb atgādinājumu), ka ir jādodas veikt šo izmeklējumu. Citoloģiskā uztriepe nav sāpīga.
Dzemdes kakla citoloģija – daudzas desmitgades citoloģija tika izmantota kā primārais skrīninga tests. Šobrīd ir pieejamas divas citoloģijas metodes – konvencionālā citoloģija (Papanikolau metode) un šķidruma citoloģija.
Konvencionālās citoloģijas gadījumā šūnas no dzemdes kakla virsmas un dzemdes kakla kanāla tiek iegūtas ar koka špāteli un birstīti. Iegūtais materiāls tiek uznests uz priekšmetstikliņa. Laboratorijā stikliņi tiek krāsoti un analizēti zem mikroskopa - meklējot atipiskas šūnas. Konvencionālā citoloģija tikai daļēji izpilda skrīninga kritērijus, jo tai ir mērena jūtība (50-70%). Augstāka jūtība (70%) ir šķidruma citoloģijai.
Šķidruma citoloģijas gadījumā šūnas no dzemdes kakla un dzemdes kakla kanāla tiek iegūtas ar speciālu slotiņu, un pēc šūnu savākšanas slotiņa tiek iegremdēta trauciņā ar speciālu šķidrumu un nosūtīta uz laboratoriju. Laboratorijā no trauciņa tiek savākts šūnu materiāls, atsijātas asins šūnas, gļotas, iekaisuma šūnas un diagnostiski nozīmīgās dzemdes kakla gļotādas šūnas novietotas uz priekšmeta stikliņa. Pētījumos tika atklāts, ka primāra AR CPV testēšana paaugstina CIN diagnostisko jūtību līdz 95%, bet specifiskums ir tikai nedaudz zemāks par Papanikolau metodi (attiecīgi 91% pret 98%).
Ar CPV (latviski) vai HPV (angliski – human papilloma virus) tiek apzīmēts cilvēka papilomas vīruss.
CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. Ir sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi. Vairums no tiem ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. Savukārt augsta riska tipi var veicināt izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās, kas izraisa priekšvēža un pēc tam vēža attīstību.
Augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (AR-CPV) persistējoša infekcija ir pierādīts dzemdes kakla priekšvēža un vēža izmaiņu iemesls. 99,7% dzemdes kakla vēža audos atrod AR- 48 CPV tipus, visbiežāk 16, 18, 45, 31 tipus, tāpēc ir secināts, ka, ja dzemdes kakla audos šos vīrusa tipus neatrod, ar vēzi saistītās izmaiņas šūnās nenotiks.
CPV vīruss ir ļoti plaši sastopams, un ar to var viegli inficēties katrs. Vīruss tiek pārnests dzimuma sakaru vai sadzīves kontaktu laikā. CPV savas dzīves laikā iegūst 50% – 80% sieviešu. Gan vīrietis, gan sieviete var kļūt par CPV vīrusa nēsātāju, nejūtot nekādas izmaiņas veselības stāvoklī. Ņemot vērā to, ka inficētais cilvēks nemana nekādas saslimšanas pazīmes, viņš inficē savu dzimumpartneri. Tā kā cilvēka imūnā sistēma aktīvi darbojas pret CPV, vairums CPV infekciju (50% – 70%) izzūd pašas no sevis – laika periodā no dažiem mēnešiem līdz pat pāris gadiem, neatstājot negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un neliekot pat nojaust par savu esamību. Tomēr atsevišķos gadījumos vīruss šūnās atrodas ilgstoši un var radīt ļaundabīgas izmaiņas.
Par to jautājiet savam ārstam – iespējams Jūs uzaicinās uz atkārtotu vizīti vai informēs telefoniski. Pirms dodaties prom no vizītes, svarīgi ir par to pajautāt ārstam. Tas ir ļoti būtiski Jums noskaidrot rezultātus!
Neaizmirstiet paņemt līdzi uz apskati savu uzaicinājumu! Vislabāk to ir veikt menstruālā cikla vidū (tas ir aptuveni 14 dienā, skaitot no pirmās mēnešreižu dienas), jo tad dzemdes kakliņā esošās gļotas ir visšķidrākās un neapgrūtina analīžu izmeklēšanu zem mikroskopa. Tomēr analīzes veikšanas laiks nav stingri noteikts. Konsultējaties ar savu ginekologu, vai šo analīzi var ņemt, ja esiet atnākusi uz apskati.
24 stundas pirms šo analīžu ņemšanas nerekomendē lietot dzimumdzīves laikā lubrikantus vai spermicīdus (tie ir kontracepcijas preparāti – svecītes, lodītes, filmiņas, kurus ievada makstī pirms dzimumdzīves), jo šīs ķīmiskās vielas var apgrūtināt pēc tam analīžu izmeklēšanu zem mikroskopa.
Ir iespējamas vairākas atbildes:
A0 - Testēšana bez rezultāta (paņemto analīzi nav iespējams izvērtēt dažādu iemeslu dēļ – piemēram, pārlieku asiņu, gļotu piejaukuma, iekaisuma vai arī nepietiekoši paņemto dzemdes kakla gļotādas šūnu dēļ)
A1 – nav atrasts intraepiteliāls bojājums (nav atrastas izmainītas dzemdes kakla gļotādas šūnas, analīze normāla)
A2 – ASC-US (atypical squamous cells of unknown significance): neskaidras nozīmes daudzkārtainā plakanā (skvamozā) epitēlija šūnu atipiskās izmaiņas (dzemdes kakla daudzkārtainā plakanā epitēlija jeb gļotādas šūnas ir nedaudz izmainītas, taču aizdomīgas priekšvēža šūnas nav atrastas. Šādas izmaiņas var rasties dažādu sēnīšu, vīrusu, baktēriju izraisīta iekaisuma, pēc dzemdes kakliņa ārstēšanas dzīšanas dēļ un ļoti bieži bez redzama iemesla.)
AH - ASC-H: neskaidras nozīmes daudzkārtainā plakanā (skvamozā) epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas (nevar izslēgt vidējas vai smagas pakāpes priekšvēža izmaiņas)
A3 – LSIL: viegla displāzija (dzemdes kakla gļotādas šūnas ir aizdomīgas uz nelielas pakāpes priekšvēža vai ar CPV saistītām izmaiņām)
A4 – HSIL: vidēja/smaga displāzija (dzemdes kakla gļotādas šūnas ir aizdomīgas uz vidējas vai smagas pakāpes priekšvēža izmaiņām)
A5 – AGUS (atypical glandular cells of unknown significance): neskaidras nozīmes glandulārā epitēlija šūnu atipiskās izmaiņas (ir izmainītas dzemdes kakla cilindriskā epitēlija jeb gļotādas šūnas )
A6 – malignizācijas pazīmes (dzemdes kakla gļotādas šūnas aizdomīgas uz vēža izmaiņām)
A7 – saplīsis stikliņš (dzemdes kakla gļotādas šūnas netiek izmeklētas, jo saplīsis stikliņš)
Lielākai daļai sieviešu rezultāti ir normāli, tomēr aptuveni 10% analīzes jāatkārto vai jāveic padziļināta izmeklēšana, ko sauc par kolposkopiju.
A0 – testēšana bez rezultāta: citoloģisko analīzi atkārto pēc 3 mēnešiem. Ja 2 reizes ir šāda atbilde, nepieciešams veikt kolposkopiju.
A1 – nav atrasts intraepiteliāls bojājums: turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama, analīzi atkārtoti veic pēc 3 gadiem.
A2 – ASC-US (atypical squamous cells of unknown significance) – neskaidras nozīmes daudzkārtainā plakanā (skvamozā) epitēlija šūnu atipiskās izmaiņas: laboratorijā veic AR-HPV noteikšanu; ja pozitīvs testa rezultāts, nosūta pie speciālista veikt KS ar/bez biopsijas un par tālāko izmeklējumu taktiku lemj kolposkopijas speciālists; ja negatīvs testa rezultāts, turpmākie izmeklējumi nav nepieciešami.
AH - ASC-H: neskaidras nozīmes daudzkārtainā plakanā (skvamozā) epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas: nosūta pie kolposkopijas speciālista veikt mērķbiopsiju, lietojot kolposkopiju, tālākā taktika atkarīga no mērķbiopsijas rezultāta.
A3 – LSIL: viegla displāzija: laboratorijā veic AR-HPV noteikšanu; ja pozitīvs testa rezultāts, nosūta pie speciālista veikt KS ar/bez biopsijas un par tālāko izmeklējumu taktiku lemj kolposkopijas speciālists; ja negatīvs testa rezultāts, turpmākie izmeklējumi nav nepieciešami.
A4 – HSIL: vidēja/smaga displāzija: nosūta pie kolposkopijas speciālista veikt mērķbiopsiju, lietojot kolposkopiju, tālākā taktika atkarīga no mērķbiopsijas rezultāta.
A5 – AGUS (atypical glandular cells of unknown significance): laboratorijā veic AR-HPV noteikšanu; ja pozitīvs testa rezultāts, nosūta pie speciālista veikt KS ar/bez biopsijas un par tālāko izmeklējumu taktiku lemj kolposkopijas speciālists; ja negatīvs testa rezultāts, turpmākie izmeklējumi nav nepieciešami.
A6 – malignizācijas pazīmes: nosūta konsultācijai pie onkoloģijas ginekologa.
Katra analīžu ņemšana traumē dzemdes kakla šūnas, un ir pierādīts, ka jāpaiet vismaz 3 mēnešiem, lai tās atjaunotos. Pretējā gadījumā analīzes var būt neprecīzas!
Galvenais dzemdes kakla priekšvēža un vēža cēlonis ir augsta riska CPV ilgstoša atrašanās dzemdes kakla gļotādas šūnās. Pētījumi ir pierādījuši, ka, lai izveidotos pirmās priekšvēža izmaiņas, ir jāpaiet vismaz 3 gadiem, savukārt vēža izmaiņas rodas ne ātrāk kā 10 līdz 15 gadus pēc inficēšanās ar CPV.
Dzemdes kakla priekšvēža izmaiņas izraisa CPV. Kā iespējamie riska faktori jāmin ir smēķēšana, agrīni uzsākta dzimumdzīve, vairāki dzimumpartneri dzīves laikā vai arī, ja Jūsu partnerim ir bijušas vairākas dzimumpartneres, nomākta imunitāte, piemēram, ja ir HIV vai tiek lietoti speciāli medikamenti pēc orgānu transplantācijas.
Vienīgais iemesls, kāpēc tiek veiktas citoloģiskās uztriepes, ir izmeklēt dzemdes kakla gļotādas šūnas uz priekšvēža izmaiņām. Šīs izmaiņas izraisa CPV. Ir pierādīts, ka, nokļūstot CPV dzemdes kakla gļotādas šūnās, ir jāpaiet vismaz 3 gadiem, lai rastos izmaiņas, tāpēc, ja citoloģiskā analīzē šūnas nav izmainītas, nākamo analīzi ņem pēc 3 gadiem.
Agrīna izmaiņu diagnostika un ārstēšana samazina dzemdes kakla vēža risku par 75%, taču kā jebkurš cits tests arī citoloģija nav 100% precīzs izmeklējums. Reti, taču gadās, ka ar to var arī neatrast šūnu izmaiņas. Tam var būt vairāki iemesli – izmainītās šūnas var izskatīties līdzīgas normālām, vai to skaits var būt arī neliels, kā arī speciālists, kas apskata šīs analīzes zem mikroskopa, tās var nepamanīt, un tā var atgadīties katram, neatkarīgi no pieredzes.
Citoloģisko uztriepju rezultātu precizitāti var ietekmēt asins piejaukums, maksts infekcija, iekaisums, dzimumdzīve pēdējo 24 h laikā, izteikta gļotādu atrofija menopauzes vai krūts barošanas laikā, grūtniecība, dažādas manipulācijas un ķīmiski faktori: vagināla izmeklēšana, dezinfekcijas līdzekļi, lubrikanti, spermicīdu lietošana pēdējo 24 h laikā, kolposkopija ar etiķskābi pēdējo 24 h laikā, citoloģiskās analīzes pēdējo 3 mēnešu laikā, dzemdes kakla ķirurģiskas manipulācijas pēdējo 3 mēnešu laikā, kā arī staru terapija.
Parasti tas nav nepieciešams, ja vien pēdējo trīs gadu laikā ir veikta dzemdes kakla citoloģija, un tā ir bijusi pilnībā normāla, taču, ja pēdējo trīs gadu laikā šis izmeklējums nav veikts vai arī rezultāti nav bijuši normāli, ir jākonsultējas ar savu ginekologu par nepieciešamo rīcību.
Eiropas vadlīnijās netiek rekomendēts skrīnings šajā vecumā. Līdz sievietes 25 gadu vecumam tiek uzskatīts, ka šis izmeklējums radīs lielākus riskus veselībai nekā ieguvumus. Tas ir tāpēc, ka šajā vecumā sievietēm ir ļoti bieži sastopams CPV un ar to saistītas dzemdes kakla šūnu izmaiņas, kas ar lielāko varbūtību pāries pašas no sevis, tādejādi pastāv iespēja, ka sieviete saņems ārstēšanu, kas nav nepieciešama. Bez tam dzemdes kakla vēzis šajā vecumā ir ļoti, ļoti reti sastopams.
Arī pēc 70 gadu vecuma dzemdes kakla vēzis ir reti sastopams, ar nosacījumu, ka sievietei šī analīze pirms tam tika regulāri ņemta (ik 3 gadus).
Ja Nacionālajam veselības dienestam ir informācija, ka gada laikā pirms uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas ir veikta citoloģiskā analīze ārpus skrīninga, neatkarīgi no tās rezultāta, vēstule netiks izsūtīta. Tāpat Jūs to varētu nesaņemt, ja nedzīvojiet deklarētajā dzīves vietā, vai arī, ja Jums ir veikta visas dzemdes izņemšanas operācija. Kontaktējiet ar dienestu, ja neviens no iepriekš minētiem gadījumiem uz Jums neattiecas!
Dzemdes kakla gļotādas ārstēšana, veicot elektroekscīziju (skatīt nodaļu par kolposkopiju) neietekmē sievietes auglību vai dzemdību veidu, taču var nedaudz palielināties priekšlaicīgu dzemdību risks.
Kolposkopija ir vienkārša dzemdes kakla, maksts un ārējo dzimumorgānu izmeklēšana palielinājumā, izmantojot mikroskopu uz statīva un gaismas avotu. Apskate ir līdzīga parastai ginekoloģiskai izmeklēšanai. Sīkāk par šo izmeklējumu lasiet informācijas sadaļā par kolposkopiju.
