Vakcinācija, līdztekus regulārām skrīninga pārbaudēm, sniedz efektīvu aizsardzību pret dzemdes kakla vēzi. Šobrīd no cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcijas visefektīvāk var pasargāt deviņvalentā vakcīna. Deviņvalentā vakcīna pasargā cilvēku no izplatītākajiem - 6., 11., 16., 18., 31., 33., 45., 52., 58. - tipiem. Kaut retāk, bet tomēr meitenes un sievietes var nonākt kontaktā arī ar kādu no mazāk izplatītajiem vēzi izraisošajiem CPV tipiem, tāpēc, lai nodrošinātu aizsardzību, joprojām nepieciešamas regulāras skrīninga pārbaudes.
Dzemdes kakla vēža riskam ir pakļautas praktiski visas sievietes, taču iespējams spert konkrētus soļus, lai šo risku mazinātu. Optimāla jeb vispārēja aizsardzība pret dzemdes kakla vēzi ir regulārās pārbaudes, kas atkarībā no vecuma ietver dzemdes kakla šūnu pārmaiņu izvērtēšanu un/vai augsta riska CPV noteikšanu, apvienojumā ar vakcināciju.
Cilvēka papilomas vīruss ir ļoti lipīgs un ar to var inficēties ikviens. Visbiežāk vīrusu nodod tuva kontakta ceļā, lielākoties tas ir dzimumkontakts. Taču nav obligāti nepieciešama gļotādu saskare, kā tas ir, piemēram, HIV gadījumā. Vīruss dzīvo arī uz ādas, tāpēc nevajadzētu paļauties uz prezervatīviem, jo CPV gadījumā tie nesniedz pilnīgu aizsardzību. Visbiežāk vīruss sastopams jauniešiem, kuri nesen uzsākuši dzimumdzīvi un ir vecumā līdz 25 gadiem. Sievietēm līdz ar vecumu vīrusa izplatība samazinās, bet vīriešiem CPV sastopams biežāk un tas nemazinās ar vecumu. Jāatceras, ka jebkura sieviete vai vīrietis var kļūt par CPV nēsātāju un izplatītāju. Lai arī CPV uzskata par visbiežāko seksuāli transmisīvo infekciju, inficēties var arī sadzīves kontakta ceļā (īpaši tas attiecās uz tipiem, kas izraisa kārpas), un dzemdību laikā māte var nodot CPV savam bērnam.
Cilvēka papilomas vīruss jeb CPV ir plaši izplatīta infekcija, kas skar ādu un gļotādas. Visbiežāk par CPV runā saistībā ar dzemdes kakla vēzi, taču tā nav vienīgā saslimšana, ko šis vīruss spēj izraisīt. Augsta onkogēnā riska CPV tipi spēj izraisīt dažādas - gan labdabīgas, gan ļaundabīgas saslimšanas dzemdes kaklā, makstī, ārējos dzimumorgānos (vulva, dzimumloceklis), anālajā un orofaringeālajā apvidū. Tātad, CPV izraisītās saslimšanas skar abus dzimumus.
Tāpēc būtiski, ka vakcinācija tiek veikta vēl pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Ņemot vērā vakcīnas lielo nozīmi profilaksē, kopš 2010. gada tā ir iekļauta Latvijas Imunizācijas valsts programmā.
2014.gadā apstiprināta vakcīna ar joprojām visplašāko aizsardzību, kas satur deviņus CPV tipus (16., 18., 31., 33., 45., 52., 58., 6., 11.). Tā nodrošina aizsardzību pret tipiem, kas visbiežāk izraisa labdabīgas izmaiņas - kārpas, gan arī pret septiņiem augsta onkogēnā riska CPV, kas visbiežāk izraisa gan dzemdes kakla vēzi, gan arī citus ar CPV saistītus vēža veidus. Latvijā vakcinācija pret CPV uzsākta 2010.gadā - sākotnēji tika vakcinētas tikai meitenes no 12 gadu vecuma. Vadoties no citu valstu pieredzes, cik efektīvi vakcinācija spēj samazināt ar to saistīto slimības gadījumu skaitu un vīrusu apriti sabiedrībā, vakcinācijas grupu pakāpeniski paplašināja. Šobrīd par valsts līdzekļiem var vakcinēties gan meitenes, gan zēni no 12 līdz 17 gadu vecumam. Vislielāko aizsardzību vakcīna sniedz, ja tā uzsākta pusaudžu vecumā pirms dzimumdzīves sākšanas, kamēr organisms vēl nav saskāries ar CPV, tas ir – 12 līdz 13 gadu vecumā. Tomēr, ja kādu iemeslu dēļ šajā vecumā vakcinācija nav veikta, tad par valsts līdzekļiem var vakcinēties līdz bērnam paliek pilni 18 gadi. Arī, ja 18 gadi paliek jau rītdien, šodien uzsākot, viss vakcinācijas kurss būs par brīvu. Šobrīd Latvijā, neatkarīgi no vecuma, iesaka saņemt divas vakcīnas ar sešu mēnešu intervālu starp tām.
Vakcinēties pret CPV var arī pēc 18 gadiem un vakcīna joprojām nodrošinās augstu efektivitāti. Pētījumi pierāda, ka augsti efektīva ir vakcinācija arī jauniem cilvēkiem līdz 26 gadu vecumam. Pēc 26 gadu vecuma lēmumu par vakcināciju pieņem pacients kopā ar savu ārstu, izvērtējot risku inficēties nākotnē. Vakcinēties pret CPV var jebkurā vecumā. Tikai jāatceras, ka vakcīna ir profilaktiska, tātad nodrošina aizsardzību pret jaunu infekciju. Ja organismā jau ir atrodams kāds no CPV tipiem, tad izārstēt to vakcīna nepalīdzēs (taču, nekļūs arī sliktāk), šādā gadījumā vakcīna pasargās no inficēšanās ar jauniem CPV tipiem.
Vēl viena grupa, kam būtu nepieciešama CPV vakcinācija, ir sievietes, kurām ārstētas dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas. Aptuveni vienai no desmit sievietēm ir risks, ka slimība var atkārtoties. Tam iemesls var būt nepietiekoša ārstēšana vai jauna inficēšanās ar CPV. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no jaunas infekcijas. Sievietēm, kuras bijušas vakcinētas pirms vai uzreiz pēc dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņu ārstēšanas, ir gandrīz par 60% mazāks risks saslimt atkārtoti.
Vakcīna ir radīta, lai pasargātu no inficēšanās ar CPV, tāpēc to veido šim vīrusam tikai ārēji līdzīgas daļiņas, kas nesatur nedz dzīvu, nedz novājinātu vīrusu. Vakcīna nesatur vēža šūnas vai svešus olbaltumus. Vakcīna izveido cilvēka ķermenī imūno atmiņu jeb antivielas, kas pasargā no īstā vīrusa, ja tāds nokļūst organisma šūnās. Vakcīna tādējādi rada imunitāti pret vīrusa infekciju, neliekot piedzīvot slimību vai tās simptomus. Atšķirībā no dabīgās imunitātes, vakcinācija nodrošina spēcīgu un ilgstošu imunitāti jeb aizsardzību kā pret pirmreizēju, tā pret atkārtotu infekciju, jo nonāk asinīs un limfmezglos. Vakcinācijas rezultātā cilvēks nesaslimt ar slimību, kas saistīta ar vakcīnā iekļauto CPV tipu infekciju.
Vakcīna pasargā no visām ar AR CPV saistītām slimībām – dzimumorgānu kārpas, dzemdes kakla priekšvēža izmaiņas, dzemdes kakla vēzis, maksts un vulvas labdabīgas un ļaundabīgas izmaiņas, anālā kanāla vēzis, dzimumlocekļa vēzis, mutes dobuma un rīkles papilomas.
Vakcīna aizsargā pret vairākiem augsta riska CPV tipiem – galvenajiem dzemdes kakla un citu ar CPV saistīto slimību izraisītājiem. Vakcīna palīdz samazināt inficēšanās risku ar tiem CPV tipiem, kas var izraisīt vairāk nekā 90% dzemdes kakla vēža gadījumu.
Pat, ja sieviete ir nonākusi saskarē ar vīrusu, vakcinācija vēl aizvien var būt noderīga. Kaut arī CPV infekcija ir izplatīta seksuāli aktīvu sieviešu vidū, lielākā daļa no tām nav inficētas ar visiem vakcīnā iekļautajiem vīrusa tipiem. Tas nozīmē, ka nevakcinējoties viņas var neizbēgami inficēties ar citu augsta riska vīrusa tipu.
Lai arī vakcinācija aizsargā pret biežāk sastopamajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem, tomēr ir daži retāk izplatīti CPV tipi, pret kuriem vakcīna aizsardzību nesniedz. Tādēļ, lai iespējami agrīni atklātu pirmsvēža izmaiņas dzemdes kaklā un savlaicīgi uzsāktu ārstēšanu, būtiskas ir regulāras skrīninga pārbaudes.
Visas vakcīnas pirms reģistrācijas tiek pakļautas stingriem klīniskiem pētījumiem un rūpīgam monitoringam. Gan Eiropas Savienības, gan mūsu valsts atbildīgās iestādes pirms licences piešķiršanas jeb reģistrācijas rūpīgi izanalizē visus ar vakcīnu saistītos drošības un efektivitātes datus. Tas nozīmē, ka tikai pēc vairāku gadu pētījumiem un to rezultātu izvērtējuma, vakcīna tiek atzīta par piemērotu lietošanai. Vairāki desmiti tūkstoši dažāda vecuma sieviešu rūpīgi kontrolētu pētījumu programmas ietvaros ir saņēmušas vakcīnu, kas pasargā no inficēšanās ar dzemdes kakla vēzi izraisošajiem vīrusiem.
Par vakcināciju vislabāk vaicāt ģimenes ārstam un ginekologam. Vakcinācijas kurss ir ļoti vienkāršs – vakcinēšanas grafiks ir atkarīgs no personas vecuma.
Vecums pirmās injekcijas laikā | Imunizācija un tās grafiks | Imunizācijas elastīgums |
No 9 gadu vecuma(valsts apmaksātas vecumā no 12-17 gadiem ieskaitot) | Divas 0,5 ml devas 0. un 6. mēnesī | Otrā deva 5-7 mēnešus pēc pirmās devas |
Imūnsupresētiem pacientiem | Trīs 0,5 ml devas 0., 1. un 6. mēnesī | Trešā deva 5–12 mēnešus pēc pirmās devas |
Ja vakcinācija uzsākta pēc trīs devu shēmas un ir saņemtas pirmās divas vakcīnas ar intervālu, kas mazāks par 6 mēnešiem, tad jāsaņem arī trešā vakcīna – svarīgi, lai starp otro un trešo vakcīnu būtu vismaz 6 mēnešu intervāls.