Vakcinācija, līdztekus regulārām citoloģiskās uztriepes pārbaudēm, sniedz efektīvu aizsardzību pret dzemdes kakla vēzi. Diemžēl tā neaizsargā pret visiem vēzi izraisošajiem cilvēka papilomas vīrusa (CPV) tipiem, bet gan tikai pret izplatītākajiem (16. un 18. Tipiem). Kaut retāk, bet tomēr meitenes un sievietes var nonākt kontaktā arī ar kādu no mazāk izplatītajiem vēzi izraisošajiem CPV tipiem, tāpēc, lai nodrošinātu aizsardzību, joprojām nepieciešamas regulāras uztriepes pārbaudes.
Dzemdes kakla vēža riskam ir pakļautas visas seksuāli aktīvas sievietes, taču iespējams spert konkrētus soļus, lai šo risku mazinātu. Optimāla jeb vispārēja aizsardzība pret dzemdes kakla vēzi ir regulārās citoloģiskās uztriepes pārbaudes apvienojumā ar vakcināciju.
CPV vīruss, kas izraisa 99,7% dzemdes kakla vēža saslimšanas gadījumu, ir ļoti izplatīts un viegli pārnesams. Patiesībā, 80% sieviešu, kurām bijušas seksuālas attiecības, kādā savas dzīves brīdī inficējas ar CPV. Kaut arī lielākā daļa vīrusa tipu ir zema riska un vēzi neizraisa, tomēr pastāv vairāki tipi, kas var ierosināt šīs slimības attīstību.
Vīruss izplatās seksuālu kontaktu ceļā, taču tam nav nepieciešams dzimumakts. Lai pārnestu CPV, pietiek tikai ar partneru ādas intīmu saskari dzimumorgānu apvidū.
Tikai vakcinācija, kopā ar regulārām citoloģiskās uztriepes pārbaudēm, sniedz 94% aizsardzību pret dzemdes kakla vēzi.
Ir svarīgi apzināties, ka no tā brīža, kad pusaudze kļūst seksuāli aktīva, viņa var nonākt saskarē ar vīrusu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi. Tāpēc būtiski, ka vakcinācija tiek veikta vēl pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Ņemot vērā vakcīnas lielo nozīmi dzemdes kakla vēža profilaksē, kopš 2010. gada tā ir iekļauta Latvijas Imunizācijas valsts programmā.
Sievietes imūnsistēma, organisma dabiskā „aizsargsistēma” pasargā viņu no infekcijām. Tomēr, dažos gadījumos – kā, piemēram, CPV infekcijas gadījumā – dabiskā imunitāte ir nepietiekama, lai novērstu inficēšanos.
Vakcīna nesatur vēža šūnas vai svešus olbaltumus. Vakcīna ir radīta, lai pasargātu no inficēšanās ar CPV, tāpēc to veido šim vīrusam tikai ārēji līdzīgas daļiņas, kas nesatur nedz dzīvu, nedz novājinātu vīrusu. Vakcīna izveido sievietes/meitenes ķermenī imūno atmiņu jeb antivielas, kas viņas pasargā no īstā vīrusa, ja tāds nokļūst dzemdes kakla gļotādas šūnās. Vakcīna tādējādi rada imunitāti pret vīrusa infekciju, neliekot piedzīvot slimību vai tās simptomus. Atšķirībā no dabīgās imunitātes, vakcinācija nodrošina spēcīgu un ilgstošu imunitāti jeb aizsardzību kā pret sākotnēju, tā pret atkārtotu infekciju, jo nonāk asinīs un limfmezglos. Vakcinācijas rezultātā meitene vai sieviete nevar saslimt ar slimību, kas saistīta ar CPV infekciju. Līdzīgi lielākajai daļai vakcīnu, arī šī, nodrošina imunitāti pret infekciju, neliekot piedzīvot pašu slimību vai tās simptomus.
Vakcinācija nav un nevar būt organisma imūnsistēmu „graujošs” faktors gan sava kvantitatīvā nenozīmīguma dēļ, gan tāpēc, ka, neskatoties uz mākslīgo ievadīšanu organismā, tā iekļaujas normālajā organisma ikdienas imunogēno reakciju procesā, līdz ar to nodrošinot imūnsistēmas tonusu un funkcionālo aktivitāti.
Vakcīna aizsargā pret dažiem augsta riska CPV tipiem – galvenajiem dzemdes kakla vēža izraisītājiem. Patiesībā vakcīna palīdz samazināt inficēšanās risku ar tiem CPV tipiem, kas var izraisīt vairāk nekā 70% dzemdes kakla vēža gadījumu.
Pat ja sieviete ir nonākusi saskarē ar vīrusu, vakcinācija vēl aizvien var būt noderīga. Kaut arī CPV infekcija ir izplatīta seksuāli aktīvu sieviešu vidū, lielākā daļa no tām nav inficētas ar visiem vakcīnā iekļautajiem vīrusa tipiem. Tas nozīmē, ka nevakcinējoties viņas var neizbēgami inficēties ar citu augsta riska vīrusa tipu.
Lai arī vakcinācija aizsargā pret biežāk sastopamajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem, tomēr ir daži retāk izplatīti CPV tipi, pret kuriem vakcīna aizsardzību nesniedz. Tādēļ, lai iespējami agrīni atklātu pirmsvēža izmaiņas dzemdes kaklā un savlaicīgi uzsāktu ārstēšanu, būtiskas ir regulāras citoloģiskās uztriepes pārbaudes.
Visas vakcīnas pirms reģistrācijas tiek pakļautas stingriem klīniskiem pētījumiem un rūpīgam monitoringam. Gan Eiropas Savienības, gan mūsu valsts atbildīgās iestādes pirms licences piešķiršanas jeb reģistrācijas rūpīgi izanalizē visus ar medikamentu vai vakcīnu saistītos drošības un efektivitātes datus. Tas nozīmē, ka tikai pēc vairāku gadu pētījumiem un to rezultātu izvērtējuma, vakcīna vai medikaments tiek atzīts par piemērotu lietošanai. Vairāki desmiti tūkstoši dažāda vecuma sieviešu rūpīgi kontrolētu pētījumu programmas ietvaros ir saņēmušas vakcīnu, kas pasargā no inficēšanās ar dzemdes kakla vēzi izraisošajiem vīrusiem.
Par vakcināciju vislabāk vaicāt ģimenes ārstam un ginekologam. Vakcinācijas kurss ir ļoti vienkāršs – Vakcinēšanas grafiks ir atkarīgs no personas vecuma.
| Vecums pirmās injekcijas laikā | Imunizācija un tās grafiks | Imunizācijas elastīgums |
| 9 -14 gadi | Divas 0,5 ml devas 0. un 6. mēnesī | Otrā deva 5–7 mēnešus pēc pirmās devas |
| No 15 gadu vecuma | Trīs 0,5 ml devas 0., 1. un 6. mēnesī | Trešā deva 5–12 mēnešus pēc pirmās devas |
