Dzemdes kakla vēzis ir ļaundabīgs process, kas attīstās no dzemdes kakla gļotādas šūnām. Kā jebkuram citam ļaundabīgam procesam, dzemdes kakla vēzim ir tendence izplatīties lokāli, pārejot uz blakus esošiem orgāniem un audiem, kā arī pa limfvadiem un asinsvadiem nonākt citās ķermeņa daļās, veidojot, tā saucamās, metastāzes.
Ir divi dzemdes kakla vēža veidi:
Abus vēža veidus diagnosticē un ārstē vienādi.
Lielākajā daļā gadījumu dzemdes kakla vēzis attīstās sievietēm vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Dažos gadījumos tas ir sastopams arī jaunākām vai vecākām sievietēm. Dzemdes kakla vēzis reti ir sievietēm, kas ir jaunākas par 25 gadiem.
Dzemdes kakla skrīnings ir regulāra, ik pēc 3 gadiem veicama analīze, ar kuras palīdzību var konstatēt priekšvēža dzemdes kakla stāvokļus, kā arī dzemdes kakla vēzi agrīnās stadijās.
Valsts organizēta un apmaksāta dzemdes kakla ļaundabīgu audzēju skrīninga programma tika aizsākta 2009. gadā. Viens no galvenajiem skrīninga programmas mērķiem ir samazināt mirstību, kuras iemesls bijis dzemdes kakla vēzis. Savlaicīgas dzemdes kakla vēža atklāšanas gadījumos ir iespējama pilnīga izārstēšanās. Lai pasargātu sevi no saslimšanas vai laicīgi diagnosticētu slimību, būtiskas ir profilaktiskas pārbaudes un nenovēlēta ārstēšanas uzsākšana.
Valsts apmaksā skrīninga analīzi sievietēm no 25 līdz 70 gadiem. Uzaicinājums izmeklējumu veikšanai tiek nosūtīts uz deklarēto dzīves vietu par valsts līdzekļiem.
Ļaundabīgs audzējs sākas no vienas šūnas. Tiek uzskatīts, ka kaut kas izraisa bojājumus gēnos, kas atrodas šūnā. Šūna vairs neuzvedas normāli, tā sāk nekontrolēti dalīties.
Dzemdes kakla vēzis veidojas no šūnas, kura jau ir bojāta (no priekšvēža izmaiņām). Lielākajā daļā gadījumu bojātās šūnas organismā var atrasties gadiem, pirms viena no tām kļūst ļaundabīga un sāk nekontrolēti dalīties, kļūstot par ļaundabīgu audzēju. Sākotnēju pirmsvēža dzemdes kakla šūnas bojājumu izraisa iepriekšēja inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu jeb CPV (latviski) vai HPV (angliski – human papilloma virus).
Ir daudz CPV veidu. Divi no tiem, CPV 16 un CPV 18 ir biežākie dzemdes kakla vēža izraisītāji (daži citi CPV veidi var iztaisīt kārpas, bet tie nav saistīti ar dzemdes kakla vēzi).
CPV, kas izraisa dzemdes kakla vēzi, gandrīz vienmēr tiek iegūti seksuālā ceļā no personas, kura ir inficēta. Inficēšanās neizraisa nekādus simptomus, tādēļ nav iespējams zināt, vai jūs vai otra persona ir vai nav inficēta.
Dažām sievietēm CPV, kas izraisa dzemdes kakla vēzi, izmaina dzemdes kakla gļotādas šūnas, vēlāk (parasti daudzus gadus vēlāk) izraisot vēzi. Bet parasti 9 no 10 inficētām sievietēm CPV no organisma tiek izvadīts divu gadu laikā, tas nozīmē, ka lielākā daļa sieviešu, kas ir bijušas inficētas ar šiem CPV, ar vēzi nesaslimst.
Faktori, kas palielina risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi:
Sākumā, kamēr audzējs ir mazs, var nebūt nekādi simptomi. Audzējam palielinoties, lielākajā daļā gadījumu, pirmais simptoms ir asiņošana no maksts:
Dažos gadījumos agrīni simptomi ir izdalījumi no maksts ar nepatīkamu smaku vai nepatīkamas sajūtas vai sāpes dzimumdzīves laikā.
Jebkuru no augstāk minētajiem simptomiem var izraisīt arī dažādi citi iemesli, tomēr, ja kāds no tiem tiek novērots, ir nepieciešama ārsta pārbaude.
Vēlāk, ja audzējs ir izplatījies uz citām ķermeņa daļām, var parādīties dažādi citi simptomi.
Dzemdes kakla vēža diagnostika sākas ar ginekoloģisku apskati un citoloģiskas analīzes paņemšanu. Padziļinātā izmeklēšanā ietilpst kolposkopija ar mērķbiopsijas paņemšanu. Kolposkopija ir dzemdes kakla izmeklēšana palielinājumā, izmantojot kolposkopu. Kolposkopijas laikā parasti tiek paņemts neliels audu paraugs tālākai mikroskopiskai izmeklēšanai.
Ir trīs dzemdes kakla vēža ārstēšanas veidi – ķirurģiska, staru terapija un atsevišķos gadījumos ķīmijterapija.
Parasti ķirurģiska ārstēšana tiek izmantota vēža agrīnās stadijās. Tā dod iespēju pilnībā izveseļoties bez papildus terapijas. Ir gadījumi, kad citu slimību dēļ operācija nav iespējama vai tai ir augsta riska pakāpe. Tādos gadījumos var izmantot staru terapiju.
Ja process ir izplatījies uz blakus esošiem audiem, tad kā labāko ārstēšanas metodi lieto staru terapiju.
Ķīmijterapija tiek izmantota kombinācijā ar staru terapiju ielaistos saslimšanas gadījumos. Šāda kombinēta terapija dod labus rezultātus.
Prognozes ir labākas gadījumos, kad vēzis ir atklāts pirms tas ir izplatījies ārpus dzemdes kakla. Ārstēšana šādos gadījumos dod labus rezultātus 8-9 sievietēm no 10.
Sievietēm, kurām vēzis tiek atklāts, kad tas jau ir izplatījies tālāk, izveseļošanās ir mazāk prognozējama, bet tomēr ir iespējama. Pat, ja izveseļošanās nav iespējama, ārstēšana dod iespējas samazināt vēža attīstību.
Vēža ārstēšana joprojām attīstās un tiek izstrādātas jaunas ārstēšanas iespējas. Par konkrētām prognozēm un ārstēšanu ir jākonsultējas ar speciālistu.
