Pacientiem

Mīti un Fakti

Tikai nezināšana un informācijas trūkums liek mums noticēt mītiem un ļauties nepamatotiem aizspriedumiem, tā nereti nodarot kaitējumu savai veselībai. Tālredzīgāk un drošāk ir uzzināt faktus un gūt objektīvu izpratni – tikai tā mēs varam būt atbildīgas par savu veselību.

“…dzemdes kakla vēzis nav izplatīts – citi audzēji ir biežāk sastopami.”

Katras divas minūtes pasaulē kāda sieviete mirst no dzemdes kakla vēža. Pēc krūts un plaušu vēža Latvijā un pasaulē tas ir trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm un otrais biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Latvijā no šīs slimības ik mēnesi mirst apmēram 10 sievietes.

“… Nav nekādu citu iespēju diagnosticēt dzemdes kakla vēzi, kā vien tad, kad ir jau par vēlu.”

Regulārs skrīnings (citoloģiskās uztriepes pārbaude) ir efektīva un nepieciešama profilakses metode, kas palīdz savlaicīgi noteikt nevēlamas izmaiņas dzemdes kakla šūnās un tādējādi mazināt dzemdes kakla vēža attīstības risku. Taču visaptverošu profilaksi – aizsardzību pret cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju un savlaicīgu dzemdes kakla šūnu izmaiņu diagnostiku un ārstēšanu – var nodrošināt tikai vakcinācijas un skrīninga apvienojums.

“… nevienam manā ģimenē nekad nav bijis dzemdes kakla vēzis, tāpēc es neesmu pakļauta riskam.”

Dzemdes kakla vēzis nav iedzimta slimība. Ir zinātniski pierādīts, ka šī vēža galvenais cēlonis ir vīruss. Šī atklājuma nozīmību apliecina fakts, ka tā autors – vācu zinātnieks Harald zur Hauzer – par šo būtisko sasniegumu 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā.

“… Es neesmu pakļauta riskam.”

Riskam pakļauta ir ikviena sieviete. Aptuveni 80% sieviešu kādā savas dzīves posmā inficējas ar vīrusu, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi.

“…tas skar tikai vecākas sievietes.”

Patiesībā nav nekādu vecuma ierobežojumu, lai sieviete inficētos ar vīrusu, kas var sekmēt dzemdes kakla vēža attīstību. Risks sākas līdz ar pirmajām dzimumattiecībām un ilgst visu sievietes seksuāli aktīvo mūžu. Dzemdes kakla vēzis ir otrais biežāk sastopamais audzējs sievietēm vecumā līdz 45 gadiem.

“…Es ēdu veselīgi, nesmēķēju un esmu fiziski aktīva – es nesaslimšu ar šo vēzi…”

Lai arī veselīgs dzīvesveids stiprina imuniktāti un var palīdzēt cīnīties ar infekcijām, tas nepasargā no inficēšanās ar vīrusu. Vakcinācija apvienojumā ar regulārām citoloģisko uztriepju pārbaudēm ir labākā aizsardzība.

“… man ir tikai viens partneris, tāpēc es nevaru būt pakļauta riskam.”

Partneru maiņa un nenopietna atteiksme pret seksuālajām attiecībām, protams, palielina inficēšanās risku. Taču pilnīgi pietiek arī ar vienām dzimumattiecībām, lai inficēšanās iespēja būtu pietiekama. Lai inficētos, nemaz nav vajadzīgi vairāki partneri.

“…man vienmēr ir drošs sekss.”

Kaut arī prezervatīvi var mazināt inficēšanās risku, tie nepasargā pilnībā, jo vīruss var tikt arī pārnests, tikai saskaroties ādai dzimumorgānu rajonā.

“…man pārslimotas CPV infekcijas rezultātā ir izveidojušās antivielas, tāpēc vakcinācija nav nepieciešama.”

Vairumam sieviešu, kuras pārcietušas onkogēno CPV infekciju, neveidojas pietiekams antivielu līmenis, kas spētu bloķēt infekciju, tāpēc viņas var inficēties daudzkārt. Proti, sākotnējā infekcija neveido pietiekamu imunitāti pret atkārtotu infekciju. Savukārt vakcinācija rada tādu antivielu līmeni, kas nodrošina aizsardzību, kā pret sākotnēju, tā atkārtotu infekciju.

„…es regulāri veicu citoloģiskās uztriepes pārbaudes, tāpēc neredzu jēgu vakcinēties.”

Sievietes, kuras regulāri veic skrīningu, protams, ir mazāk pakļautas dzemdes kakla vēža riskam. Tomēr jāatceras, ka onkocitoloģisko analīžu uzdevums ir diagnosticēt izmainītās šūnas, nevis aizsargāt pret nepārejošu CPV infekciju. Proti, tās nevar novērst dzemdes kakla vēža cēloni.

GALVENIE FAKTI

• Sievietes apdraud dzemdes kakla vēzis – Latvijā katru gadu gandrīz 250 sievietēm tiek diagnosticēts dzemdes kakla vēzis un katru mēnesi tas ir nāves cēlonis vidēji 10 sievietēm.
• CPV infekcijas un reinfekcijas (un līdz ar to dzemdes kakla vēža) riskam ir pakļautas visas sievietes visā savā seksuāli aktīvās dzīves laikā.
• CPV onkogēno tipu nepārejoša infekcija ir obligāts dzemdes kakla vēža attīstības priekšnosacījums.
• CPV infekcija ir lokalizēta dzemdes kaklā un ar asinīm neizplatās.
• Organismā imūnās atbildes reakcija, ko izraisa dabīgā infekcija, ir vāja un nepietiekama un ne vienmēr nodrošina aizsardzību pret atkārtotu inficēšanos.
• Vakcinācija rada tādus antivielu līmeņus pret onkogēnajiem CPV tipiem, kas ir augstāki par dabīgo infekciju.
• Antivielu līmenim, kas ir augstāks par dabīgas infekcijas radīto, ir izšķiroša nozīmē aizsardzībā pret onkogēno infekciju.
• Palielinās dzemdes kakla vēža agresīvo un ātri progresējošo formu – adenokarcinomu – biežums, turklāt īpaši jaunākām sievietēm.
• Apmēram 71% dzemdes kakla vēža izraisītu nāves gādījumu skrīnētām sievietēm ir saistīti ar adenokarcinomu.